|
|
|
|
|
|
|
| | Neizbrienamā svešumā | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Veltīts no tēvzemes izdzītajiem tūkstošiem un tiem, kuri ŠEIT, savās mājās, jūtas kā svešumā.
Neizbrienamā svešumā
Vējš mūs ir izvējojis,
Izplēsis stiprākās saknes,
Ausis dzirdīgas aizmaurojis,
Acīs redzīgās smiltis vien sējis
Un rokas sasaldējis.
Vairs negribam cits citu mīlēt,
Jo rētas vēl neņemas dzīt,
Sirds tikai asinis pumpē.
Drūms savilcies cerībai vaigs.
Ar laiku jau sarēto viss,
Kaut zemas šķiet debesis.
Nocietinātas dvēseles
Naktsskapjos vampīru dzerokļus glabā,
Un iecērtas zvēriskie smīni
Līdz pašai cilvēcības serdei.
Nāk laiks un aizmirstas viss.
Kāds atvēris debesis... (18.01.2013) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1300
Kopā:6142071
|
|
|
|