|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Piestātne | | Ievietojis: parodija. |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Nav tā lielākā no dzīvēm, ko dzīvot,
Ja nodzīvo dzīvi ciešot, ne mīlot.
Par cik sapņi dzīvo virs mums, ne uz zemes,
Ar rokām pie zemes ir jāpievelk debess.
Vislielākos sapņus mēs nedrīkstam sapņot,
Vien nesapņojot, bet darot cilvēks to saprot.
Visskaistākos ziedus nedrīkst veikalā gādāt,
Bet stādīt un strādāt, apkopt un dāvāt.
Uz kapa malas dzīvo cerības visas,
Nav jācer, bet jāsavāc sasistās driskas.
Cerot, ka piestātnē kuģi reiz pienāks,
Mēs laiviņas tievās laižam pasaulē vienas.
(11.02.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 5324
Kopā:7370257
|
| |
| |
|
Autori
