|
|
 |
|
|
|
|
| | Vientuļi raugos uz rietumu pusi... | | Ievietojis: =Raivuxa= | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vientuļi raugos uz rietumu pusi,
Skatos, kā saule aiz apvāršņa zūd;
Reizi pa reizei nopūšos klusi:
Apnicis mūžīgi vienam man būt!
Tālumā dzirdamas suņu rejas,
Satumst jau debesis, parādās zvaigznes,
Pretējā mājā kāds priecīgi smejas...
Vēlos, lai vēji mani prom aiznes.
Aiznes no pelēkās ikdienas bažām,
Piešķirot iespēju sākt jaunu dzīvi.
Atbrīvo mani no rutīnas važām,
Ļaujot man beidzot sajusties brīvi.
Meklējot cerību, paceļu acis,
Skumji un lūdzoši tālumā skatos,
Gaidu, kad zvaigznes man kaut ko sacīs...
Cik naivi! Tās klusēs un padomu nedos.
Tā nu pēc kārtējās saulrieta stundas
Atkal es attopos pasaulē svešā;
Jācenšas panākt, lai prieks beidzot rodas,
Citādi vispār palikšu bešā. (02.03.2013) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|