|
|
|
|
|
|
|
| | Klusītēm aizmirst | | Ievietojis: Ozys | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vēlos būt klusītēm aizmirsts
Kā pamesta ēka nomales vidū,
Un iegrimt tikai sevī,
Ar visu to, kas man ir.
Vēlos būt klusītēm aizmirsts
Kā pamesta ēka nomales vidū,
Un iegrimt tikai sevī,
Ar visu to, kas man ir.
Savas jūtas gribu slēpt,
Aiz neskaitāmām atslēgām,
Un durvīm tik biezām,
Ka nespētu vairs izlauzties.
Jūtos sevi nodevis,
Tāds kā ienaidnieks tagad,
Bet vai spēšu to izturēt
Un dzīvot ar sevi? (02.03.2013) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1151
Kopā:6132028
|
|
|
|