|
|
 |
|
|
|
|
| | Vēl sajust | | Ievietojis: Ozys | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es nevaru sev liegt sajust,
Šo pieskārienu maigo dabu,
No tā kā sniegs pieskaras
Un tūdaļ pat izkūst.
Es nevaru sev liegt sajust,
Šo pieskārienu maigo dabu,
No tā kā sniegs pieskaras
Un tūdaļ pat izkūst.
Kā var no tā atturēties - sajust?!?
Gribu, lai mīlestība mani,
Ar neatkārtojamu spēku,
Vada uz priekšu un ceļ gaisā.
Gribu vēl tikai mirkli sajust,
Kā uzzied puķes pavasarī,
Kā nolīst lietus pār ceļu,
Kā tikko nopļauta zāle smaržo.
Es gribu, gribu - Sajust!
Kā dārd pērkons tālēs zilajās,
Kā jūras ūdens apskalo krastus,
Kā smaržo Latvijas priežu meži.
Es vēlos vēl pēdējo reizi - Sajust!
Savu mīļoto dāmu,
Gan savās garšas kārpiņās,
Gan sirds dziļumos - mīlējot! (04.03.2013) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|