|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Cerēju es atrast dvīni... | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Cerēju es atrast dvīni
Sevis paša dvēselei,
Lai var smiet, kur valda smīni
Un kur saule vīnu lej.
Viņa atbrida kā sieva
Cauri ielu upēm reiz.
Pierē dziļas rūpju rievas,
Mugurpusē kūkums greizs.
Nāves zīmogs sejai pāri,
Acīs tukšums sāpes dzēš.
Viņu atnesa kā spāri
Satraukts Iļģuciema vējš.
Viņa ierunājās vāja:
"Dievs mums viens un viens mums kaps."
Un tad pagriezās un gāja,
Kur mans skats to nesastaps.
(16.03.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
