|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Cerēju es atrast dvīni... | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Cerēju es atrast dvīni
Sevis paša dvēselei,
Lai var smiet, kur valda smīni
Un kur saule vīnu lej.
Viņa atbrida kā sieva
Cauri ielu upēm reiz.
Pierē dziļas rūpju rievas,
Mugurpusē kūkums greizs.
Nāves zīmogs sejai pāri,
Acīs tukšums sāpes dzēš.
Viņu atnesa kā spāri
Satraukts Iļģuciema vējš.
Viņa ierunājās vāja:
"Dievs mums viens un viens mums kaps."
Un tad pagriezās un gāja,
Kur mans skats to nesastaps.
(16.03.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1445
Kopā:7560065
|
| |
| |
|
Autori
