|
|
|
|
|
|
|
| | Cerēju es atrast dvīni... | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Cerēju es atrast dvīni
Sevis paša dvēselei,
Lai var smiet, kur valda smīni
Un kur saule vīnu lej.
Viņa atbrida kā sieva
Cauri ielu upēm reiz.
Pierē dziļas rūpju rievas,
Mugurpusē kūkums greizs.
Nāves zīmogs sejai pāri,
Acīs tukšums sāpes dzēš.
Viņu atnesa kā spāri
Satraukts Iļģuciema vējš.
Viņa ierunājās vāja:
"Dievs mums viens un viens mums kaps."
Un tad pagriezās un gāja,
Kur mans skats to nesastaps. (16.03.2013) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|