|
|
|
|
|
|
|
| | Sajust Tevi | Autors - Oskars Alfus
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Trīsi, kad paskatos uz Tevi,
Lai varu just, kad apskaut,
Ievelc dziļu elpu,
Lai uzklausītu visu ko saku.
Noliec savu galvu man uz pleca,
Uzticoties ar savu dzīvību,
Aizver acis uz vienu mirkli,
Sapņojot par savu dzīvi.
Satver mani aiz rokas,
Cieši, cieši ..
Jūti pulsāciju starpā,
Maigas tirpas pārskrienam pāri.
Pagaidi mani kādu minūti vēl,
Pēc dāvanas aizskrēju Tev,
Kad esi blakām man,
Pāri visām nelaimēm mani cel. (23.03.2013) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1531
Kopā:6158113
|
|
|
|