|
|
|
|
|
|
|
| | No debesīm reiz vakarā... | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
No debesīm reiz vakarā
Uz zemi zvaigzne krita.
Es kaut ko klusi vēlējos,
Kas neiespējams šķita.
Tad peldēt gāju uzvalkā,
Lai nekostu man dunduri,
Bet krastā meta kūleņus
Un dziedāja trīs punduri.
Te pēkšņi kāda nāriņa
Pie manis piepeldēja,
Ar raibo asti šļakstījās
Un jautri, jautri smēja.
Es projām metu uzvalku
Un viņai līdzi niru.
No kausiem abi malkojām
Mēs saldo mīlas dziru.
Kas mūžam ticēs brīnumiem,
To nepametīs jausma,
Ka otru spēsi iemīlēt
Kā nakti rīta ausma... (24.03.2013) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1579
Kopā:6158161
|
|
|
|