|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Šis un Tas | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Lēns un smags, kā miris ūdens,
Tas ik dienu jaucās ļaudīs.
Vienmēr drūms un vienmēr gurdens,
Un vienalga kurpu iedams,
Nebūs to, kas viņu gaidīs.
Ne tam bijis savas mājas,
Ne tam draugu, ne tam saimes.
Tas nekad neko nav krājis,
Tik uz priekšu gausi gājis,
Piepildīdams katra bailes.
Viens par Sāpi, cits par Bēdu,
Kāds par Neveiksmi to dēvē.
Vēl kāds sauc par Dieva sodu,
Vai vēl briesmīgāk, par Jodu,
Kurš no pekles uztriekts zemē.
Iet un izdveš klusu tumsu,
Bet ne ļauns tas savā dabā.
Te tam būt, lai svēto gaismu
Padarītu divtik skaistu,
Jo bez sliktā nebūs labā.
(21.04.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1568
Kopā:6158150
|
| |
| |
|
Autori
