|
|
|
|
|
|
|
| | Laime | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es atlaidos meža lakšos.
Skatījos mākoņiem acīs
Un peldēju savos sapņos,
Zītara pārpilnās krācēs.
Te saulstaros ceptās smiltis
Rokām, kā ūdeni smēlu,
Bet zaļganās rasas sirdis
Veldzēja kaklu un seju.
Es elpoju krūtīm pilnām,
Peldoties debesu zilgmē,
Kad līdzīgi maigam vilnim
Pakrūtē apstājās laime... (24.04.2013) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2069
Kopā:6427075
|
|
|
|