|
|
|
|
|
|
|
| | Patientia | | Ievietojis: parodija. | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Cik briesmīgas ir dziesmas, kas dvēseli grauž,
Cik briesmīgi dzīvot nākotnes vārdā,
Cik žēl, ka neviens neko nenojauš,
Cik skumji būt vienam, mana dārgā.
Ja sirds ir slēpta aiz metāla krūtīm,
Tad kāpēc tik viegli tās atraut?
Un, ja laime ir slēgta aiz metāla durvīm,
Kurš atslēgu aizmetis atkal?
Klusumu.
Mieru.
Nebļaut.
Kurš nebeidz iekliegties atkal?
Kādēļ vaj'g krūtis pusvirus atraut
Un aizskriet ar atslēgu kaklā? (27.04.2013) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1969
Kopā:6422742
|
|
|
|