| 
						
						 | 
						
						  | 
						  | 
						
						
						
							
								| 
								
								 | 
							 
							
				
								| 
								
								 | 
							 
							
								 | 
							 
							
							
								| 
								
								 | 
							 
							 |   |  | narcises baltās  |  Autors - Aureelija
  |   |  Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
   Atceries narcises baltās.. 
Atceries kā toreiz mēs.. 
Zvērējām būt kopā uz mūžiem 
Kā tās priedes mežā tik staltās 
 
Bet mūsu laiks nu ir pagātne 
Tikai sapņi ved atpakaļ turp 
Kur ziedēja narcises baltās 
Kur gribējam viens otram būt 
 
Jo nekas jau nav mūžīgs 
Pat mīla ne 
Arī priedes nocērt 
Sazied vērmeles 
 
Zinu- 
Rūgtās asaras nožāvē vējš 
Un to, kas darījis pāri 
Sirds aizmirst spēj 
 
Tomēr nekas nemainās ātri 
Sirdi vēl pušu plēš 
Ak, narcises brīnumskaistās 
Tās noplūca vējš. (02.05.2013) |   |  | 					 |  
								| 
								
								 | 
							 | 
	
	 |  
							
								|   | 
							 
						 
						 | 
						
						  | 
						  | 
						
						
						
						
							
								 | 
							 
							
							
								| 
								
								 | 
							 
							
								
								
										
										| 
										
										 | 
									 
									
										
										
											
												| 
												Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
												 | 
											 
										 
										 | 
									  
								 | 
							 
							
							
								|   | 
							 
							
								|   | 
							 
							
							
								| 
								
								 | 
							 
							
								
								
													
										| 
										
										 | 
									 
									
										
										
											
												| 
												Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
												 | 
											 
										 
										 | 
									 
									
										| 
										
										 | 
									 
									
										| 
										
										 | 
									  
								 | 
							 
							
							
								|   | 
							 
							
								|   | 
							 
							
							
								| 
								
								 | 
							 
							
								| 
								
	 | 
	 
	
	
	|   | 
	 
	
	|   | 
	 
							
							
								| 
								
								 | 
							 
							
							
								
								
								
									
										| 
										
										 | 
									 
									
										
										
											
												
												Pēdējā mirkļa dāvana* 
												Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
												 | 
											 
										 
										 | 
									  
	 | 
	 
	
	
	|   | 
	 
	
	|   | 
	 
						
							Vieta reklāmai: 
							 
									 | 
								 	
								
									|   | 
								 
								
									|   | 
								 
						 
				
					
					Šodien: 3949
	Kopā:7011280
  
	
	
	
	
							 | 
						 	
						
							|   | 
						 
						
							|   | 
						  
						 |