|
|
 |
|
|
|
|
| | narcises baltās | Autors - Aureelija
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Atceries narcises baltās..
Atceries kā toreiz mēs..
Zvērējām būt kopā uz mūžiem
Kā tās priedes mežā tik staltās
Bet mūsu laiks nu ir pagātne
Tikai sapņi ved atpakaļ turp
Kur ziedēja narcises baltās
Kur gribējam viens otram būt
Jo nekas jau nav mūžīgs
Pat mīla ne
Arī priedes nocērt
Sazied vērmeles
Zinu-
Rūgtās asaras nožāvē vējš
Un to, kas darījis pāri
Sirds aizmirst spēj
Tomēr nekas nemainās ātri
Sirdi vēl pušu plēš
Ak, narcises brīnumskaistās
Tās noplūca vējš. (02.05.2013) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|