|
|
|
|
|
|
|
| | Drīz viss būs aizmirsts... | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Drīz viss būs aizmirsts pelēcībā šajā -
Jau papagaiļu krāsās klauni klusē.
Ne gaisma manī nāk, ne tumsa vajā,
Un piecēlies es allaž vien līdz pusei.
Tā normāli un mēreni laiks bīdās.
Šķiet, it neviens tai saulei līdzi nelēks,
Tai ausmai, kura naivi kādreiz svīda
Kā cerot vēl, ka nebūšu vairs pelēks.
Var paslēpties un nozust mierā svētā,
Bet pelēcīgo jūra viļņus mētā
Un lūdzas kādu vārdu mīļu, košu,
Jo zina - atteikt nespēšu un došu... (29.05.2013) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1125
Kopā:6135169
|
|
|
|