|
|
 |
|
|
|
|
| | Šai laikā | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Šai laikā nav manējā laika,
Es domāju ne paša domas.
Zūd dzeja, šņāc "tvaiķenes" tvaikā
Virs Maskavas, Rīgas vai Romas.
Nav laika vairs mīlēt un vecot,
Cits spēlē cits izslimo ego.
Pat saule grib nomirt jau lecot
Un bērni celt zārkus no lego.
Vai laikam maz vispār ir laika?
Tas nemainīgs skatlogos smaida.
Man uzvilkta svītrainā maika -
Sirds cietumā kaut ko vēl gaida.
Kas notiks tai laikā pēc laika,
Šai laikā aiz laika pirms laika?
To vari vien nosapņot laikam,
Starp miegu un nomodu laikam... (01.07.2013) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|