|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Aiz sevis zelta stīgu atstājusi... | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Aiz sevis zelta stīgu atstājusi,
Lai nabagiem pa puteklītim tiek,
Slīd meitene kā ēna klusi, klusi -
Tai manās rokās šonakt jāaizmieg.
Trauc vaska tēli, klauni katafalkos,
Vien tukšumu un smaku atstājot.
Es patiess esmu vārdos augstos, smalkos,
Bet dzīvē piemirstu, kā otram dot.
"Jel, izkāpsim no savām miesām ārā"
Teic meitene un baltos spārnus pleš.
Tur lejā paliks zemes elpa vārā -
Mums priekšā līdz šim nejausts debess mežs.
Jau gana esmu rūgto rāvu lacis -
Ir augšup celties patiesākais prieks.
Kāds ubags ceļ uz debesjumu acis,
Un tajās sabirst mūsu zelta sniegs. (08.07.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1593
Kopā:7560213
|
| |
| |
|