|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Aiz sevis zelta stīgu atstājusi... | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Aiz sevis zelta stīgu atstājusi,
Lai nabagiem pa puteklītim tiek,
Slīd meitene kā ēna klusi, klusi -
Tai manās rokās šonakt jāaizmieg.
Trauc vaska tēli, klauni katafalkos,
Vien tukšumu un smaku atstājot.
Es patiess esmu vārdos augstos, smalkos,
Bet dzīvē piemirstu, kā otram dot.
"Jel, izkāpsim no savām miesām ārā"
Teic meitene un baltos spārnus pleš.
Tur lejā paliks zemes elpa vārā -
Mums priekšā līdz šim nejausts debess mežs.
Jau gana esmu rūgto rāvu lacis -
Ir augšup celties patiesākais prieks.
Kāds ubags ceļ uz debesjumu acis,
Un tajās sabirst mūsu zelta sniegs.
(08.07.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 4623
Kopā:7369556
|
| |
| |
|
Autori
