|
|
 |
|
|
|
|
| | Es atdodos rudenim | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Lapas pa gaisu griež valsi,
Vējš zaros šalc negantā balsī.
Vai iespītēt varam mēs šim?
Es atdodos rudenim.
Drīz saule beigs sasildīt maigi
Un salā kļūs sārti mums vaigi.
Laiks sajucis prātā, tev šķietas,
Bet dabai tās ierastas lietas.
Skumjas kad nolaižas mēmi
Un sirdi māc iedomu ķēmi,
Atmetiet rūpes un raizes -
Par raugu der drūmums priekš maizes!
Nāks pavasar's basām kājām
Pa kūstošo sniegu uz mājām
Un ierakstīs smieklus kā rasu
Tais plaukstošās lapās, lai lasu... (17.09.2013) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1338
Kopā:6710591
|
|
|
|