|
|
|
|
|
|
|
| | *** | Autors - Pelekucis
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tu atnāci man prātā..
Es nezinu, kāpēc.
Es sajutu, cik siltāks
Ir kļuvis viss uzreiz.
Tu saviļņoji visu,
Kas ira apkārt man.
Tu piepildīji gaisu,
Ar klusumu, kas skan...
Tu saceļ manī vētru,
Kas nenorimst nekā.
Tu ienes manī elpu,
Kas ir viskarstākā.
Tu sašķel manu sirdi
Uz diviem gabaliem.
Tas viens ir tas, kas miris...
Bet otrs- dzīvs arvien. (10.10.2013) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|