|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Spogulis | | Ievietojis: Elss |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Dvēseles vistuvākā lieta ir spogulis. Tā ir viņas dārglieta. Tajā ir saskatāma viņas senatnes atbalss un viņas nākotnes ieskaņa. Viņa nebeidz un nebeidz tajā skatīties. Bet tas nebeidz un nebeidz viņu pārsteigt. Cik daudz tajā var ieraudzīt! Cik daudz ko tajā var izmainīt!
Viņai, tāpat kā visām viņas māsām visā pasaulē, bija tikai viena aizraušanās, viena kaislība – mūžīgi mainīgi tērpi. Viņu priekšā gulēja visrupjākie audumi un visvieglākās šalles. No visneapstrādātākās ādas līdz vissmalkākajam zīdam. Un katra apģērba daļa prasīja visīstāko pielāgošanos. Bet, kad viņas bija apģērbušās un pielāgojušās, tikai retā vairs spēja sevi atpazīt, tikai retā spēja ieraudzīt tajā citā to otru. Tāpēc pasaulē viņām bija jāsāk sevi atpazīt pēc viņām vien raksturīgām iezīmēm, pēc kaut kādiem viņām vien zināmiem šifriem un kodiem. Visā citā viņas bija itin līdzīgas.
Bet ak! Uz zemes viņām parastie spoguļi nederēja. Tie maksāja daudz, bet to vērtība bija niecīga. Tām vajadzēja dzīvus spoguļus, jo tikai dzīvi spoguļi varēja atklāt dzīvo. Tāpēc tik daudz dvēseļu sevis atpazīšanai pavadija rītus un vakarus pie ūdeņiem. Pie otra cilvēka acīm. Un, jo tuvāk viņas tiecās kādam būt, jo skaidrāk spēja saskatīt arī savas aprises. Tas reizēm prasīja daudz vairāk laika nekā pašas bija domājušas. Šajos spoguļos skatoties varēja kļūdīties, varēja vilties, tajos varēja pazust. Un upe, upe varēja visu nepateikt, varēja aizbildināties ka nav laika un ar savu dzelmju melnumu. Tāpēc dvēselēm bija jānāk it kā ar klusu lūgumu, klusu aicinājumu, tikai tad viņas varēja cerēt ka tiks uzklausītas. Viņas zināja, pie spoguļiem nevarēja iet tāpat vien, aiz gara laika vai kailas ziņkārības. Spoguļos viņas ieraudzīs pašas sevi un tāpēc pastāvēja iespēja ka var arī tam nenoticēt.
(20.10.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
