|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Alba | | Ievietojis: parodija. |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Plaušas barojot ar gaisu,
Es jūtu nāsīs viņas smaržu.
Bet ar smaržu vien par mazu-
Es gribu sajust viņu pašu.
Miesu atspiežot pret gultu,
Es viņu apakšā sev jūtu.
Dotu mieru fantāzijai tas,
Ja viņa tiešām īsta būtu.
Viņas mati slēpjas palagos,
Pie kakla iet un žņaudz to ciet.
Kā vienmēr, mani nogalina tieši
Mans miers, mana laime, mans prieks.
Kur tu slēpies?
Tava elpa pakausī man dzīvo.
Visu nolādēto devuši man svētie,
Viss iedomātais devis īsto.
Ar vienu dzīvi jāpietiek,
Lai izsapņotu, mostos reiz.
Bet sapņi dzīvam justies liek,
Un dzīvē viss tik nepareizs.
Tavi pirksti apvij manu plecu,
Es tevi jūtu, es tevi redzu.
Bet, sakot, ka es tiešām redzu,
Es melot sev un citiem mēdzu.
(07.11.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
