|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Alba | | Ievietojis: parodija. |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Plaušas barojot ar gaisu,
Es jūtu nāsīs viņas smaržu.
Bet ar smaržu vien par mazu-
Es gribu sajust viņu pašu.
Miesu atspiežot pret gultu,
Es viņu apakšā sev jūtu.
Dotu mieru fantāzijai tas,
Ja viņa tiešām īsta būtu.
Viņas mati slēpjas palagos,
Pie kakla iet un žņaudz to ciet.
Kā vienmēr, mani nogalina tieši
Mans miers, mana laime, mans prieks.
Kur tu slēpies?
Tava elpa pakausī man dzīvo.
Visu nolādēto devuši man svētie,
Viss iedomātais devis īsto.
Ar vienu dzīvi jāpietiek,
Lai izsapņotu, mostos reiz.
Bet sapņi dzīvam justies liek,
Un dzīvē viss tik nepareizs.
Tavi pirksti apvij manu plecu,
Es tevi jūtu, es tevi redzu.
Bet, sakot, ka es tiešām redzu,
Es melot sev un citiem mēdzu.
(07.11.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1445
Kopā:7560065
|
| |
| |
|
Autori
