|
|
|
|
|
|
|
| | Alba | Autors - Miks Kapsis
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Plaušas barojot ar gaisu,
Es jūtu nāsīs viņas smaržu.
Bet ar smaržu vien par mazu-
Es gribu sajust viņu pašu.
Miesu atspiežot pret gultu,
Es viņu apakšā sev jūtu.
Dotu mieru fantāzijai tas,
Ja viņa tiešām īsta būtu.
Viņas mati slēpjas palagos,
Pie kakla iet un žņaudz to ciet.
Kā vienmēr, mani nogalina tieši
Mans miers, mana laime, mans prieks.
Kur tu slēpies?
Tava elpa pakausī man dzīvo.
Visu nolādēto devuši man svētie,
Viss iedomātais devis īsto.
Ar vienu dzīvi jāpietiek,
Lai izsapņotu, mostos reiz.
Bet sapņi dzīvam justies liek,
Un dzīvē viss tik nepareizs.
Tavi pirksti apvij manu plecu,
Es tevi jūtu, es tevi redzu.
Bet, sakot, ka es tiešām redzu,
Es melot sev un citiem mēdzu. (07.11.2013) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|