|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Alba | Autors - Miks Kapsis
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Plaušas barojot ar gaisu,
Es jūtu nāsīs viņas smaržu.
Bet ar smaržu vien par mazu-
Es gribu sajust viņu pašu.
Miesu atspiežot pret gultu,
Es viņu apakšā sev jūtu.
Dotu mieru fantāzijai tas,
Ja viņa tiešām īsta būtu.
Viņas mati slēpjas palagos,
Pie kakla iet un žņaudz to ciet.
Kā vienmēr, mani nogalina tieši
Mans miers, mana laime, mans prieks.
Kur tu slēpies?
Tava elpa pakausī man dzīvo.
Visu nolādēto devuši man svētie,
Viss iedomātais devis īsto.
Ar vienu dzīvi jāpietiek,
Lai izsapņotu, mostos reiz.
Bet sapņi dzīvam justies liek,
Un dzīvē viss tik nepareizs.
Tavi pirksti apvij manu plecu,
Es tevi jūtu, es tevi redzu.
Bet, sakot, ka es tiešām redzu,
Es melot sev un citiem mēdzu.
(07.11.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1548
Kopā:6545214
|
| |
| |
|
Autori
