|
|
|
|
|
|
|
| | Sapņaini | | Ievietojis: aizeksinaks | Komentāri (11) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Pazust laikā un telpā, izjust tā neesamību,
Ņemt mirkli plaukstā un kā brīnumu kādam sniegt,
Krāsot košās krāsās tumšo debess malu,
Liegi mākoni glāstīt, palaist plašumā tālā.
Savā iedomātā un cēli mirdzošā tēlā
Vēlos sajust un sniegt pretī pasauli,
Tikpat plašu un vārdiem neaprakstāmu
Kā mirkli nezūdošu tur aiztālēm,
Kad vairs nebūs nekā, paliks atmiņas, ilgas
Par laiku sapņoto un sirdī piepildīto,
Paliks glezna ar uzgleznotu
Zilgmi mākoņiem klātu un okeānu. (15.11.2013) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|