|
|
|
|
|
|
|
| | Sapņaini | | Ievietojis: aizeksinaks | Komentāri (11) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Pazust laikā un telpā, izjust tā neesamību,
Ņemt mirkli plaukstā un kā brīnumu kādam sniegt,
Krāsot košās krāsās tumšo debess malu,
Liegi mākoni glāstīt, palaist plašumā tālā.
Savā iedomātā un cēli mirdzošā tēlā
Vēlos sajust un sniegt pretī pasauli,
Tikpat plašu un vārdiem neaprakstāmu
Kā mirkli nezūdošu tur aiztālēm,
Kad vairs nebūs nekā, paliks atmiņas, ilgas
Par laiku sapņoto un sirdī piepildīto,
Paliks glezna ar uzgleznotu
Zilgmi mākoņiem klātu un okeānu. (15.11.2013) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|