|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pasaules nāve | | Ievietojis: parodija. |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kamēr kāds aiz aizkariem par dzīvi skuma
Un knapi attapās no drūmā šoka,
Es tikai pārtiku no pārsteiguma-
Pārsteigums no gaiša ruma groka.
Kaut rāda ceļu, kur jūs ejiet,
Liktenis ar smaidu iedali ir skops-
Kamēr tauta drūma tup uz ceļiem,
Pats smejas, it kā tas kāds joks.
Ir plāna robeža starp smakšanu un elpu-
Tik ļoti plāna pārraujamā dzīves stīga.
Es, tu pārvietojamies pa laiku un telpu
Tā, it kā valdītu tur nemirstība.
Dzīves vērtība no latiem uz eiro mainās,
Viss ir slikti, viss it viss ir slikti,
Un, ik dienas nodzīvojot labā gaidās,
Nav pie tā izveides klāt pirksti likti.
Es šoreiz gribu būt stiprāks par likteni,
Dzīvot un izrotāt sejas smaidā,
Lai viņa sienas un mūri beidzot top irdeni
Un lai tas no manis kā no nāves baidās.
(03.12.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1344
Kopā:6130821
|
| |
| |
|
Autori
