|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Patiesos smaidus man bezgala žēl... | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Patiesos smaidus man bezgala žēl,
Pasaulei pretī kas smaidīja spītā.
Ļaunums tos dzēsa un prasīja vēl
Finiša soļus no triektā un dzītā.
Ledainas sirdis pie eņģeļa krūts -
Debesīs jāuzplaukst fanfaru taurēm
Gluži kā lilijām baltām aiz rūts,
Brīvoti karstām kā staltbriežu bauri.
Dziednīcai manai laiks atvērties vien,
Pašam kad pusdzīvam jādzīvo bijis,
Mēness kad valodu raisa un sien,
Uzplēstais pušums kad kopā nav dzijis.
Bezjēgas vāvuļu piegvelzta auss -
Baisi jau zināt, ka citur mīt jēga.
Pildīts ar tumsu kvern ticības kauss -
Aktiera grima vai pats sevis bēgu?
(05.12.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2177
Kopā:7397644
|
| |
| |
|
Autori
