Tikai tik tālu, cik saplaisās sniegs,
tikai tik tālu, cik lauskas,
pasauli šodien tā pieturiet,
lai lūpas no klusuma sausas.
Lai plaukstas top siltas, lai negausīgs miers,
lai varbūtības mūs saudzē,
lai klintīs tīrs, lāsteku nesasniegts laiks,
un vētra no miglas mūs audzē.
Tiem spoguļiem otrpus, kas krastmalās zviln,
un pasauli izver sev cauri,
zem mūžīgi ritoša laikmeta pūš
simt laimes un nelaimes taures.
Vēl piekļauties liepai, just sulas kā ris
caur dzīvību trauslu kā medus,
pirms tālums nāks pievilkt mūs pasaulei klāt,
pirms izplēnēs saule, pirms ledus.
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
Aktieru spēle
Aktieru spēle.
Dzīve ir teātrī.
Vai teātris dzīvē?
Lomu tik daudz…
Kāds vienmēr grib būt pirmais.
Laurus plūc galvenās lomas..
Bet kā ir dzīvē?
Kurš šeit ir režisors?
Kam...