|
|
 |
|
|
|
|
| | Mūžīgais | | Ievietojis: Elss | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es Dievu patiesībā vēl nemaz nepazīstu. Es nekad viņu neesmu redzējis. Es nekad viņu neesmu dzirdējis. Es dzīvoju pasaulē kur iegūst izglītības, profesijas un grādus, un es saprotu, tas viss ir nepieciešams, bet te, manā iekšējā pasaulē, ar kuru sākas mana ikdiena, un kur viņu vajag visvairāk, šīm izglītībām, profesijām un grādiem nav nozīmes.
Par Dievu no kura es ik dienu saņemu dzīvību strīdās. Strīdās un cīnās. Viņa vārdu izmanto un viņa vārdā izlemj. Visā tajā kas man visvairāk dzīvē ir vajadzīgs – patiesībā un īstenībā - izrādās viss ir sajaukts.
Ja ik pēc laika laiks noslauka no dzīves skatuves manu identitāti jautājums „kas es esmu” kļūst arvien aktuālāks. Ar „kas es esmu” es virzos dziļāk. Laiks, liktenis, dievi un velni aizslauka manas identitātes un astāj mani vienu. Es kļūstu vēl neaizsargātāks, vēl ievainojamāks, un kas es tagad esmu? Cik identitāšu, cik seju es varu nomest un arvien palikt līdzsvarots un augošs, pasauli iepazīt gribošs. Vēl lielā un nezināmā alkstošs.
Jā, es pētu cilvēka dzīvi. Analizēju un sintizēju to. Vērtēju to. Meklēju tajā. Cik daudz procentuāli ir mūžīgā. (26.01.2014) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|