|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tāds savāds starojums | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Veltīts Vecāķu un Kalngales mežu biezokņiem, kāpām, izstaigātām un neizstaigātām takām, veco, labo vientulīgi klejoto laiku piemiņai.
Tāds savāds starojums
No vecām fotogrāfijām,
Pār skudru taku pārskriedams,
Vēja arfu silda.
Spirgts gaiss, peld mākoņi,
Uz kāpas priedei sveķi tek,
Ar alus bundžu vientulis
Zviln un bauda dzīvi.
Es nekļūšu vairs bērns,
Pland acīs nāves eņģelis,
Zūd starojums kā nebijis,
Melnais caurums krūtīs.
Ak, kam šeit punktu likt?
Spītā sevī smaidīšu
Tām sirdīm nosaldētajām -
Par kapeiciņu labāk taps.
(08.02.2014) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1094
Kopā:6831909
|
| |
| |
|
Autori
