|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Man vārdu nepietiek | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Man vārdu nepietiek, kūst smiltsērkšķi uz lūpām,
un plaukstās raušas vakartumsas sniegs,
es gribu šūpoties un pati būt par šūpām
no sulās pulsējošas bērzu bērnu cilts.
Rīts notiek pats, birst šūpuļdziesmas acīs,
joprojām nemodina piparmētru lauks,
bet ja nu apstāšos pie pļavas, kur kāds prasīs -
kāpēc tu atgriezies? Es teikšu - gribu augt.
Jau klusi aizvilkušies rētaudi, kas ledū
griež vārdus sekundēs un pirkstu galos dur,
vēl šodien atbalss es, rīt acīs smaržos medus,
kur bites pasauli uz skropstu galiem tur.
(04.03.2014) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 4842
Kopā:7369775
|
| |
| |
|
Autori
