|
|
|
|
|
|
|
| | Par draudzību | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Man draugi - tīras dvēseles, ko tumsai apgānīt.
Tie mirstot dzīvo šaisaulē un arī tajā mīt.
Tos spundē visos cietumos, liek trakomājās ar,
Bet tie prot pelnos pārvērsties un liesmā atdzimt var.
Man draugi baltie eņģeļi un apkvēpušie ar.
Tie nekad necīnīsies pret, bet vienmēr tikai par.
Zem kājām varavīksnes tilts un kāpiens augšup - nieks,
Ja pašā augšā gaida mūs viens pavasarīgs prieks.
Man draugi mūžam vientuļie, ko vientulība dzen
Uz priekšu prom pa tuksnesi, un ūdens beidzies sen.
Grib ļaunums, lai mēs nolemjam cits citu nepazīt,
Rieš Dieva acīs asaras. Kaut ātrāk sāktu līt! (14.03.2014) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1214
Kopā:6135258
|
|
|
|