|
|
 |
|
|
|
|
| | TEV | | Ievietojis: Sarma25 | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Noglāsti manus matus, kad jasmīni smaržo un plaukst,
Piekaries manam vaigam, kad vēji purenēs stieg.
Ieskaties manās acīs, kad zili rudzpuķes zied,
Jo man vajag tavas rokas, kas tura mani ciet.
Piekaries manaj sirdj, neļauj tai projām skriet,
Ieklausies manā elpā, kad vasara pļavās brien.
Es gribu būt vēja dziesma, kas tevi un domas skauj.
Kas piekļaujas, klusē un sapņo un mīlēt vien sevi ļauj. (26.03.2014) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2450
Kopā:6850976
|
|
|
|