|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | TEV | Autors - Sibilla
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Noglāsti manus matus, kad jasmīni smaržo un plaukst,
Piekaries manam vaigam, kad vēji purenēs stieg.
Ieskaties manās acīs, kad zili rudzpuķes zied,
Jo man vajag tavas rokas, kas tura mani ciet.
Piekaries manaj sirdj, neļauj tai projām skriet,
Ieklausies manā elpā, kad vasara pļavās brien.
Es gribu būt vēja dziesma, kas tevi un domas skauj.
Kas piekļaujas, klusē un sapņo un mīlēt vien sevi ļauj.
(26.03.2014) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
