|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | dzīvot no gaismas | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
es gribu dzīvot no gaismas
un soļiem kas šurpnākoši
neko vairāk jau nevar prasīt
šai pasaulē izgaistošā
tāpat tie pulksteņi aizies
mums atstājot ciparnīcas
un lietus līs aizgūtnēm plaukstās
caur apvāršņu mēnesnīcām
pēc tūkstoš un viena gada
bez mirāžām sūrstoši maigām
es gribētu tevi satikt
kaut lietū rūsganā taigā
vēl nezinu šonakt cik svīru
tā caurlidos piekrastes kāpas
es tavējās klintīs tā irstu
kā debesīs nezināmās
(04.05.2014) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1606
Kopā:7214356
|
| |
| |
|
Autori
