|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | It kā jau uztrauc... | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
It kā jau uztrauc šie papīra ziedi,
Ejot pa nelabā iemīto sliedi.
Putni ik gadu kā aizkapa zvani
Tukšuma viducī pienaglo mani.
Blīda reiz pelēki, pelēki laiki,
Kuros pa retam, bet uzziedēt spējām.
Atmiņa plēnēja, palika tvaiki,
Nedzima skumjas un neradās dzeja.
Plaukstam un tvanam bez jēgas, bez sāta,
Lietojot visu pārpārēm, ar steigu.
Veltīgi meklēt starp savējiem prātu -
Šķiet, ka mums ellē nav taustāmu beigu.
Negribu palikt viens, gleznojot nakti,
Ievērot pasaules cietuma normas.
Gribu jūs atgūt, kas šķīstībai zagti,
Vien Dievam pieņemot saturu, formas.
Liesmos kad pasaules acīs tās dziļums,
Saplīsīs spoguļi greizie, žūs veļa,
Neaizklāts, kails atkal cauri tiks mīļums,
Aicinot vēlreiz uz vienīgā ceļa.
(19.05.2014) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
