|
|
 |
|
|
|
|
| | Viņa teica | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
esmu dzimusi tikko pirms nakts viņa teica
iemērcot rokas rasas piebristā zālē
varbūt tāpēc iemīlot kļūstu kā pusaugu spāre
atspulgus tverot aizaugušos pils parkos
un ir vienalga cik nātres piekožas ādai
viņa iezīmē strauju upi ceļtekas vietā
un uzceļ tai pāri tiltu
varbūt smiltis aizmirsīs glāstīt krastus
un ūdens atkal būs dzidrs
kā atspulgi siltās acīs
viņas bezmiegs ir viņa spēks
un lēciens bezdibenī šķiet vienīgā iespēja elpot
maza papīra spāre tin efejās sevi
un melo par laimi (29.05.2014) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|