|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kuru seju atstāsim , draugs ? | | Ievietojis: pucenis |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Izlasot Tavu dzejoli radās mans
Šai naktī viss
Kas krūtīs slēpies gadiem
Var atklāties
Sāk iegūt daudzas sejas
Smeldz krūtīs izbrīna par sevi
Kur tik daudz sārņu ?
Un velti cerēt
Ka izzudīs tie rīta miglā
Vēl manī gļēvums , mazdūšība mājo
Ir bailes atradušas vietu
Liek māti vainot , velnu , dievu
Es celšos , mazgāšos
Līdz rītam vēl ir laiks
Man pietiks vienas sejas
Lai paliek tā
Kas liek man rakstīt dzeju
Un , mīlot pasauli
Ar ļaudīm kopā smejas
***
Es savam telefonam pieburšu ausis
Piebēršu tās ar lapu šalkoņu un cīruļu dziesmām
Varbūt tad kādu dienu telefonam iemirdzēsies acis
Redzot , kā zilie zvaniņi šūpojas vējā un bites sūc medu
Varbūt kādu dienu tas noglāstīs manu vaigu...
Bet šodien...Es tikai pieburšu ausis
(01.08.2014) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
