|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kuru seju atstāsim , draugs ? | | Ievietojis: pucenis |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Izlasot Tavu dzejoli radās mans
Šai naktī viss
Kas krūtīs slēpies gadiem
Var atklāties
Sāk iegūt daudzas sejas
Smeldz krūtīs izbrīna par sevi
Kur tik daudz sārņu ?
Un velti cerēt
Ka izzudīs tie rīta miglā
Vēl manī gļēvums , mazdūšība mājo
Ir bailes atradušas vietu
Liek māti vainot , velnu , dievu
Es celšos , mazgāšos
Līdz rītam vēl ir laiks
Man pietiks vienas sejas
Lai paliek tā
Kas liek man rakstīt dzeju
Un , mīlot pasauli
Ar ļaudīm kopā smejas
***
Es savam telefonam pieburšu ausis
Piebēršu tās ar lapu šalkoņu un cīruļu dziesmām
Varbūt tad kādu dienu telefonam iemirdzēsies acis
Redzot , kā zilie zvaniņi šūpojas vējā un bites sūc medu
Varbūt kādu dienu tas noglāstīs manu vaigu...
Bet šodien...Es tikai pieburšu ausis
(01.08.2014) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1691
Kopā:7560311
|
| |
| |
|
Autori
