|
|
 |
|
|
|
|
| | Dzīvības kamols | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad atkal esi kaut kur prom,
Es bailēs mokos viens,
Jo nezinu, ka mūžīgs ir
Starp mums kāds pavediens.
Tu skaļās krāsās uzausti,
Kad pārņem stingums kluss.
Spožs kamols baltas dzīvības
Tev maigās saujās dus.
Laiks tajā plūst no kalniem vieds,
No beigām, sākotnes.
Par ilgu nāvē skatos burts
Kā vārds bez nākotnes.
Uz tavu krāsu saullēktu
Es šonakt alkstu bēgt.
Brūk sprosti, silti smaidi dzimst,
Vairs sirdi neaizslēgt! (13.08.2014) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|