|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | rezignēts dzejolis | Autors - arpa
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Un kaut kas ieduras tev acīs un stipri, stipri, stipri sāp -
Tik daudz kas paliek nepasacīts, kad sevi žēlo, sevi krāp.
Tu paber asaras kā graudus un ugunsputnu dārzā sauc,
Bet tikai vēji, vēji klusi pie tevis nāk un sapņus jauc.
Deg akmens kails uz visām pusēm, deg visas puses akmenī,
Nāk pusnakts viena basām kājām, tev saber pelnus pulkstenī.
Ar vates pikučiem snieg sniegi un vējam mēle salst pie nakts,
Varbūt man likās, ka tu kliedzi, bet varbūt tas es biju pats.
Tu sasien mezglā to kas bijis un uzliec žņaugu atmiņām,
Kad krāsains lietus sapnī lijis, ar manu smaržu atvadām.
Nekas, nekas, viss labi būs tāpatās, pat ja ne tev, pat ja ne te -
Nu mana dvēs’le rezignēti skatās kā sabrūk tava pasaule .
Kā ziemā zibens, ziemā zibens, kā melnās debesīs kūst zelts,
Tā kaut kas ieduras tev dzīvē un sūri, sūri, sūri smeldz.
(16.08.2014) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 4625
Kopā:7369558
|
| |
| |
|
Autori
