|
|
 |
|
|
|
|
| | Laiks | Autors - Freja
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Viņš gāja nodūris galvu un domāja
Kastaņi, zīles, pīlādžogas, lapas un ziedlapiņas
Rudens...
Raibu svārku cakaina maliņa
Lika sarauties
Un kurpes ar podziņu klabināja papēdīšus pret bruģakmeni...
Viņš pagāja garām galvu nepacēlis
Bet smarža...
Viegla, neuzbāzīga, kairinoša
Uzvēdīja un prom bija
Viņš atskatījās, viņa ne
Viņa nezināja, ka viņš ir tas, kuru gaida...
Viņš meklēja viņu starp sārtām lapām
Viņš nokavēja
Laiks
Laiks nosaka visu! (14.09.2014) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|