|
|
|
|
|
|
|
| | manas mājas ir | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (17) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
manas mājas ir izcirtums visklajākās ielas stūrī
zem pārrautiem vadiem starp sētām un baltiem būriem
tā ķērpju būda ir mana un arī tā gaisma ārā
kas tikko vien turas tik trausla un jūtīgi vāra
kad izsusē purvi krīt miglāji nomoda sārtā
tie salkani elpo vairs neprotu saukt tevi vārdā
rīts piezīžas ādai kā akačiem badainas sūnas
es runāju zīmēs es zīmēju senākās rūnas
lūdzu klausies caur mani klausies visu ko zeme skaita
mēs esam no ciltīm mums visiem ir viena gaita
mēs piedzimstam mirstam viss pārējais pats kādreiz pāriet
caur sāpēm līdz sāpēm visu dzīvi mums kailiem ir jāiet (01.10.2014) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Nāk Jaunais gads ar jaunu laimi
Un jaunus sapņus nes sev līdz,
Lai jaunā gadā pietiek spēka,
Šos skaistos sapņus piepildīt. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|