|
|
|
|
|
|
|
| | Šaipus priekškaram | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mazliet debesu priekškaru pavēris,
Viņš ar bažām nu skatās uz zemi.
Varbūt nedaudz par daudz esmu piedevis,
Prāto Dievs, kaut ko dungodams sevī.
Kamēr piedodams glāba Tas pasauli,
Skat, jau augļotājs kārtību diktē.
Viņš vairs netic tām blēņām par dvēseli,
Kurai vēlāk būs jāmokās peklē.
Nezinot Dieva baušļus un Tēvreizi,
Vairums iesaistās aplamā spēlē,
Ko kāds viltvārdis teicis par pareizu,
Un to gudri par "biznesu" dēvē.
Šķiet, kā vēsture, tikumi izbalē.
Viss tiek izmērīts mantā un naudā.
Bet, starp pasaku grāmatām, Bībele
Stāv, kā dizaina elements plauktā.
Vieni tic tikai globālam tīmeklim,
Cits caur naudu uz pasauli skatās.
Vēl kāds skatās caur optisko tēmekli,
Cerot piepildīt ieceres trakās.
Prāto Dievs, kā gan tādiem es līdzēšu?
Varbūt atstāt, lai Sātans tiek galā...
Vien kas ticēs, tiem spoži es mirdzēšu,
Spoži mirdzēšu debesu malā. (24.10.2014) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1199
Kopā:6146355
|
|
|
|