|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dzīvei | | Ievietojis: Alisja |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vai es maz kādreiz Tevi mīlējusi esmu? Es pieņemu. Bet nu vairs ne.
Tu salauzi ne tikai manu garu, sirdi. Tu mani salauzi kā mazu, trauslu porcelāna figūriņu.
Es gribu aiziet. Aiziet tagad tumsā, klusumā un viena. Tik viena nebūšu es vairs nekad.
Ar Tevi mūžam saistīta, nu esmu, ar saitēm tādām, kuras neizšķirt.
Vai pateikties par to man Dievam? Velnam?
Vai savam neprātam un uzticībai lētai...
Man piedošana jālūdz tikai vienam
Tai dzīvei, kura tagad jāsargā.
(24.10.2014) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
