|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mūsu sapņi | Autors - Baiba Jaunzema
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Dienā palaidām savus sapņus
mākoņu pļavās, lai ganās.
Palaidām, lai cauru dienu
pa mākoņiem tie klejo.
Noāvām kājas tiem pavisam basas,
jo mākoņi pilni - mākoņu rasas.
Naktī palaidām savus sapņus
zvaigžņu spietos, lai ganās.
Palaidām, lai cauru nakti
starp zvaigznēm tie dejo.
Apāvām kājās tiem pastalas baltas,
Lai zvaigznes neliekas tik tālas un saltas.
Un nu vairs nezinām,
kur ir mani, kur tavi sapņi?
Visapkārt vien ilūzijas,
vieni vienīgi māņi.
Nu mūsu sapņi tā sasaistīti,
viens otru sev tik cieši klāt turēja,
nebija tiem starpā ne mazākā vēja.
Nu viens otram dzīvoja, piederēja.
Nu tiem ir sava brīve,
Nu tiem ir sava dzīve
Ar basām vai apautām kājām
Tālu prom no savām mājām.
Mums jauni sapņi nu jāsapņo
un nedrīkstam laist tos ganos,
Jāraugās, lai tie kļūst īsti
kā dzīve, ko mīli ne nīsti.
(26.10.2014) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
