|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Sniedziņa ceļojums. | | Ievietojis: Lienīte |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kādā vakarā sāka lēnām snigt baltās mākoņskaidas, pieskaroties zemei, kokiem, māju jumtiem un tos apsedzot. Tās virpuļoja dejā, par kuru priecājās cilvēki, skatoties pa logiem. Sniegpārsliņas sadevās rokās un griezās uz riņķi, atrazdamās dzestrā vēja skavās. Tās centās turēties kopā, taču viena no tām noklīda. Viņa pārdzīvoja, jo pazaudēja savas māsas. Viņu pārņēma bailes, kad Ziemelis, nesdams to savās rokās, veda ceļojumā pa pasauli, parādīdams spožās lampas un rotaļlietas veikalu skatlogos, kas vilināja bērnus kā lāci medus. Brīžam tā atsitās pret mašīnu, māju stikliem, ieskrēja koka zarā, jo vēlējās tam dāvāt siltumu, bet tas Sniedziņu kā nevajadzīgu mantu nokratīja nost, nometot uz zemes. Mākoņskaidu apņēma vēsums, ko radīja vientulības sajūta. Viņa viegli drebēja un ap sirdi tai bija auksti. Sniedziņš plašajā pasaulē gribēja atrast draugus. Iekšējā zemē, kas mīt dvēselē, iedūrās cilvēku soļi, kuri to samina, piespiežot pie asfalta. Mākoņskaida sakopoja spēkus un ar Ziemeļa palīdzību piecēlās augšup. Tas viņu aizveda pie baltas pūkainas būtnes ar spārniem, uz kuras degungala uzkrita Sniedziņš. Kaija bija nolaidusies uz akmens un vērās pretī baltajām viļņu galotnēm, izrādot nepatiku par sniega parādīšanos, sakot: "Tu man neesi vajadzīgs! Laidies lapās!" Putns, paceļoties spārnos, lidoja pretī mākoņiem kā melnām oglēm un nometa lejā Sniedziņu, kas iekrita smiltīs. Viņš izdzirdēja kādu runājam, kura balss bija liega kā vijoles spēle: "Tu trīci. Kāpēc tu esi viens? Kur ir tavas māsas - sniegpārsliņas?" Sniedziņš runāja: "Man ir auksti. Es vēja ātrajā skrējienā tās pazaudēju. Kas tu esi?" Mākoņskaida nesadzirdēja atbildi, bet sajuta, ka to pārņem siltums, kas nāk no smiltīm, kas ieplūst mazajā ķermenī. Viņu apskāva smilšu grauds un nelaida vaļā, turot sev cieši klāt. Sniedziņš jutās laimīgs, ka ir atradis draugu, un viņa zeme sirdī sāka dunēt skaļāk. Zvaigznes abus apmirdzēja, sniedzot tiem gaismu, kas ielija dvēselēs, radot prieku par kopā būšanu.
(13.12.2014) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aktieru spēle
Aktieru spēle.
Dzīve ir teātrī.
Vai teātris dzīvē?
Lomu tik daudz…
Kāds vienmēr grib būt pirmais.
Laurus plūc galvenās lomas..
Bet kā ir dzīvē?
Kurš šeit ir režisors?
Kam...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1872
Kopā:6553008
|
| |
| |
|
Autori
