|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Samierināšanās... | | Ievietojis: =Raivuxa= |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Dažreiz, kad paskatos ārā pa logu,
Sapņoju piedzīvot kritienu baisu,
Atstājot asfaltā nelielu plaisu,
Pārstājot pasaulei būt par slogu.
Apnicis mūžīgi peldēt pret straumi,
Pamazām piepilda žults manas krūtis,
Plosa tā sirdi kā sals logu rūtis,
Izraisot skumjas un dusmu svelmi.
Jūtu pret cilvēkiem milzīgu naidu,
Neredzu gaismu vairs tuneļa galā,
Esmu jau atstumts vistālākā malā.
Uzspiežu tomēr uz lūpām es smaidu.
Kāda vairs jēga? Par ko gan es kurnu?
Izbaudiet tālāk šo pretīgo purnu!
(03.01.2015) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1225
Kopā:6616920
|
| |
| |
|
Autori
