|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Rozei | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (10)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Atkal esmu atgriezies pie tevis,
Mūžībā kas tikai vienreiz dzimst,
Meitene, ko Dieva skurbums devis,
Vellata, kas trakot neaprimst.
Viņas soļus atmin ielu bruģis,
Viņas balss vēl torņu zvanos skan,
Un, kad upes malā piestāj kuģi,
Jūrnieki par viņu stāsta man.
Viņas čuksti pamodina Rīgu,
Kamēr Trokšņu ielā trokšņi snauž,
Un jau vēlāk kņadā nemitīgā
Spoža debess saules rakstus auž.
Neviļus uz bruģa nokrīt roze,
Kuras smarža cauri laikiem iet.
Un man vienam tiek šī pilnā loze
Padzerties no skaistā mazuliet.
Sapnis zūd un tukšs es ielās eju,
Ļaudis garām savās gaitās slīd.
Velti cīnīties pret bezizeju,
Cietums šis, kur gaisma neiespīd.
(14.01.2015) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1627
Kopā:6422400
|
| |
| |
|
Autori
