|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Rozei | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (10)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Atkal esmu atgriezies pie tevis,
Mūžībā kas tikai vienreiz dzimst,
Meitene, ko Dieva skurbums devis,
Vellata, kas trakot neaprimst.
Viņas soļus atmin ielu bruģis,
Viņas balss vēl torņu zvanos skan,
Un, kad upes malā piestāj kuģi,
Jūrnieki par viņu stāsta man.
Viņas čuksti pamodina Rīgu,
Kamēr Trokšņu ielā trokšņi snauž,
Un jau vēlāk kņadā nemitīgā
Spoža debess saules rakstus auž.
Neviļus uz bruģa nokrīt roze,
Kuras smarža cauri laikiem iet.
Un man vienam tiek šī pilnā loze
Padzerties no skaistā mazuliet.
Sapnis zūd un tukšs es ielās eju,
Ļaudis garām savās gaitās slīd.
Velti cīnīties pret bezizeju,
Cietums šis, kur gaisma neiespīd.
(14.01.2015) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1815
Kopā:6422588
|
| |
| |
|
Autori
