|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Rozei | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (10)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Atkal esmu atgriezies pie tevis,
Mūžībā kas tikai vienreiz dzimst,
Meitene, ko Dieva skurbums devis,
Vellata, kas trakot neaprimst.
Viņas soļus atmin ielu bruģis,
Viņas balss vēl torņu zvanos skan,
Un, kad upes malā piestāj kuģi,
Jūrnieki par viņu stāsta man.
Viņas čuksti pamodina Rīgu,
Kamēr Trokšņu ielā trokšņi snauž,
Un jau vēlāk kņadā nemitīgā
Spoža debess saules rakstus auž.
Neviļus uz bruģa nokrīt roze,
Kuras smarža cauri laikiem iet.
Un man vienam tiek šī pilnā loze
Padzerties no skaistā mazuliet.
Sapnis zūd un tukšs es ielās eju,
Ļaudis garām savās gaitās slīd.
Velti cīnīties pret bezizeju,
Cietums šis, kur gaisma neiespīd.
(14.01.2015) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
