|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | .... | Ievietojis: Chakarnis |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Reiz ar alu rokā sēdēju
Un par dzīvi drūmi domāju
Par to, kur veicies, neveicies
Par to, kur esmu kļūdījies
Domāt jau var daudz un dikti
Par to vai labi tas vai slikti
Ka dažreiz esmu kļūdījies
Un no kļūdām rūgti mācījies
Bet rezumē man ir gan tāds
Ka ja šādas domas tevi māc
Tad jābeidz pīpēt zaļais stāds!
/Chakarnis/
(31.01.2015) | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1586
Kopā:7102917
|
| |
| |
|
Autori
