|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | monologs | Autors - arpa
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tu netaisi teātri, labi? Pēdējo deju dejosim abi
vienaldzīgi, bez vārda, naida, mēmi, nemākulīgi.
( …es tev kāpšu uz kājām, tu uz manas sirds, neviens pat nemanīs, ka mūsu eņģeļiem asaras mirdz, tu man neskaties acīs un man nav ko tev teikt, labi, ka vismaz nav bērnu - kā teica tava māte - tad nav tik grūti beigt, deja, jā, stulba, un tevi gaida jau cits, paklanos, pakniksē, ok, paldies dievam, tas viss…)
Neizliecies raudam, ja! Skatītāji jau aplaudē,
cik eleganti mūsu pāris mīlestību nobērē.
Un nezvani, mele.
(10.02.2015) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1281
Kopā:7561983
|
| |
| |
|
Autori
