|
|
|
|
|
|
|
| | Pālī aizpampušas acis... | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Dzejoli noslēdz divas pilnīgi pārveidotas Leona Brieža dzejoļa "Kad nekas nav palicis tevī" rindiņas.
Pālī aizpampušas acis,
Uzblīdušās mutēs spirts.
Veltīgi es šurpu nācis,
Velti asinis dzen sirds.
Gribu redzēt kaut vai vienu,
Kurš pret vēju čurāt ies.
Kā lai nodzīvoju dienu,
Jūsu striķos pakāries?
Dabai atlasīt tīk stipros -
Kiborgi pa Rīgu slāj.
Kur lai slēpju sirdi ņipro?
Acis gaismu meklēt stāj.
Drosmīgs tunelī pie tirgus
Puisis dzied, jo caurs ir maks:
"Prieks, kas dzimst no savas mirgas,
Prieks, kas ienaidnieks tev smags..." (19.02.2015) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1260
Kopā:6142031
|
|
|
|