|
|
|
|
|
|
|
| | Par cirpējiem | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Šņik-šņak, dzirkles ritmiski dzied.
Šņik-šņak, nokrīt kažoks uz grīdas.
Liek aitai uz tuvējo aploku skriet,
Kamēr cirpējs ar cirpēju strīdas.
Par to, kam būs nākamo cirpt.
Par to, kuram vairāk tiks vilnas.
Bet aitai no aukstuma locekļi tirpst,
Aitai sirds nu ir smaguma pilna.
Blēj aplokos savējo pulks.
Zem kājām vien sūna un spiras.
Ir skumji, ka cirpējam vajadzīgs tulks,
Lai tas saprastu, ko tādām gribas.
Tāds ganāmpulks mazumā ies,
Līdz saruks, ka nebūs ko skaitīt.
Un nesanāks cirpējam kamzolis biezs,
Kurā lepni pa pasauli skraidīt.
Kad aitām vairs nebūs ko skūt,
Sāks cirpēji apcirpt viens otru.
Un varēs nu katrs par aitiņu kļūt,
Kādreiz cirpējs, ar spalvainu roku. (05.03.2015) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1335
Kopā:6115791
|
|
|
|