|
|
 |
|
|
|
|
| | Par cirpējiem | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Šņik-šņak, dzirkles ritmiski dzied.
Šņik-šņak, nokrīt kažoks uz grīdas.
Liek aitai uz tuvējo aploku skriet,
Kamēr cirpējs ar cirpēju strīdas.
Par to, kam būs nākamo cirpt.
Par to, kuram vairāk tiks vilnas.
Bet aitai no aukstuma locekļi tirpst,
Aitai sirds nu ir smaguma pilna.
Blēj aplokos savējo pulks.
Zem kājām vien sūna un spiras.
Ir skumji, ka cirpējam vajadzīgs tulks,
Lai tas saprastu, ko tādām gribas.
Tāds ganāmpulks mazumā ies,
Līdz saruks, ka nebūs ko skaitīt.
Un nesanāks cirpējam kamzolis biezs,
Kurā lepni pa pasauli skraidīt.
Kad aitām vairs nebūs ko skūt,
Sāks cirpēji apcirpt viens otru.
Un varēs nu katrs par aitiņu kļūt,
Kādreiz cirpējs, ar spalvainu roku. (05.03.2015) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunais gads ar baltu zirgu,
Atvelk cisternu ar spirtu!
Nu ir ziepes, nu ir posts,
Atkal visu gadu plosts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|