|
|
|
|
|
|
|
| | Dāvana | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Sēd rūķītis uz pienenes
No paralēlās pasaules,
Kas tālāka no manas kļūst
Kā upīte, kas projām plūst.
Te būtu pantam jābeidzas
Un tēliem pazust jāsteidzas,
Bet rūķis sēd kā iestādīts,
Un plaukstā tam viens mirdzošs rīts.
Un tad viņš ņem un neatdod,
Lai skats mans rītu neatrod,
Kā suns uz siena kaudzes, prauls,
Kam mutē pusiesprūdis kauls.
Vairs negribu tai pusē būt,
Kas visu nemirstīgu jūt.
Daudz vieglāk šeit, kur beidzas viss
Un dziest kā nekad nebijis.
Tā svaidos līdzi planētai,
No rokas rokā driblētai.
Te tur te šeit, bez jēgas jau.
Kam jautāt, atbildes ja nav?
"Un kāds tad būtu jautājums?"
Te rūķis ierunājas drūms.
"Nu tikpat vientuļš es kā tu.
Ņem mani sev par dāvanu!" (06.05.2015) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
Ziemassvētku pantiņi
Pašizdomātie pantiņi, sakombinēti ar interesantiem attēliem par Ziemassvētku tematiku.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1661
Kopā:6123895
|
|
|
|